Image Image Image Image Image
Scroll to Top

To Top

02

02
2021

SATRAUCOŠI PLĀNI GROZĪT NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANAS LIKUMU

On 02, 02 2021 | No Comments | In Uncategorized | By Sandis Bertaitis

Saeima š.g. 21. janvāra sēdē steidzamā kārtā pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Ņemot vērā noteikto steidzamību, otrais lasījums notiks 11. februārī un priekšlikumus var iesniegt tikai līdz 4. februārim.

Grozījumi ir konceptuāli apjomīgi, un atsevišķi jaunumi to pieņemšanas gadījumā noteikti raisīs plašas diskusijas dažādās aprindās un dažādu speciālistu vidū. Grozījumi citastarp paredz:

  • atbilstības kritērijus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektiem un to patiesajiem labuma guvējiem (PLG), kā arī administratīvas un civiltiesiskas sekas neatbilstības gadījumā;
  • regulējumu atvērtam vai slēgtam kopīgajam klientu izpētes rīkam (shared KYC utility), kura mērķis ir dot iespēju ne tikai kredītiestādēm, bet arī citiem NILLTPFN likuma subjektiem uzsākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem;
  • jaunu ziņošanas kārtību Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), izmantojot goAML lietojumprogrammu un vienoto kanālu ziņojumiem;
  • jaunu regulējumu FID sadarbībai ar tiesībaizsardzības iestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.

Visi iecerētie grozījumi ir būtiski, taču turpmāk tiks apskatīti grozījumi attiecībā uz jaunajām prasībām NILLTPFN subjektiem un to PLG, kas tieši skars visus NILLTPFN likuma subjektus un rada vislielākās bažas.

Kas skaitīsies NILLTPFN likuma subjekta PLG?

NILLTPFN likuma subjekta PLG būs fiziskā persona, kura ir likuma subjekta – juridiskās personas vai juridiskā veidojuma – īpašnieks vai kontrolē likuma subjektu un kura atbilst vienai no šādām pazīmēm:

  • attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē;
  • attiecībā uz juridiskiem veidojumiem – fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp, kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs.

 

Šajā sakarā svarīgi norādīt, ka NILLTPFN likuma subjekti nav tikai kredītiestādes, advokāti, ārpakalpojuma grāmatveži, nodokļu konsultanti un citas skaidri likumā identificējamas personas. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta interpretācijai par NILLTPFN likuma subjektiem ir uzskatāms plašs personu loks, pateicoties tādām likuma subjekta kategorijām kā “finanšu iestāde” vai “juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji”. Piemēram, mātes uzņēmums, kurš izsniedz aizdevumus meitas sabiedrībām, formāli ir uzskatāms par finanšu iestādi NILLTPFN likuma izpratnē. Savukārt persona, kura iznomā savu nekustamo īpašumu juridiskām personām, noteiktos apstākļos varētu būt uzskatāma par juridiskās personas darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju.

Kādiem kritērijiem būs jāatbilst NILLTPFN likuma subjektiem un to PLG?

Visiem NILLTPFN likuma subjektiem fiziskām personām un likuma subjektu PLG būs jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • personai ir nevainojama reputācija;
  • persona nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
  • personai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā vai kurai ir piemērota šāda sankcija, bet no tās piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads;
  • persona atbilst citām ārējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Grozījumu projektā ir iecerēts, ka vadlīnijas reputācijas novērtēšanai noteiks Ministru kabinets. Taču vispārīgs virziens ir atrodamas jau grozījumu anotācijā, kurā noteikts, ka, vērtējot reputāciju, jāņem vērā ģimenes locekļu un personu, par kurām ir zināms, ka ar tām ir darījuma vai citas ciešas attiecības vai tie ir akcionāri vai dalībnieki vienā un tajā pašā komercsabiedrībā, reputācija.

Tāpat jāņem vērā personas darbības atbilstība likumam, informācija par personas iepriekšējām personiskām vai komerciālām darbībām, valsts iestāžu veiktajām pārbaudēm, izmeklēšanas ietvaros apkopotā informācija, kā arī par personu publiski pieejamai negatīvai informācija, kas varētu liecināt par iespējamu saistību ar NILLTPF. Informācija jābūt objektīvai un pārbaudāmai. Saistību ar citām personām jāaplūko plaši, piemēram, vērtējot arī neformālo saskarsmi (piemēram, fizisku atrašanos vienās telpās).

Atbilstību attiecīgajiem kritērijiem uzraudzīs:

  • NILLTPFN likuma subjekta licencēšanas / reģistrācijas institūcija, piešķirot licenci vai veicot reģistrāciju. Licencēšanas / reģistrācijas institūcija nosaka kārtību, kādā tiek pārbaudīta atbilstība un pārbauda atbilstību pirms licences izsniegšanas / reģistrācijas;
  • uzraudzības un kontroles institūcija visā NILLTPFN likuma subjekta darbības laikā. Uzraudzības un kontroles institūcija nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta atbilstība, kā arī pārbauda atbilstību;
  • pats NILLTPFN likuma subjekts.

Kādas būs neatbilstības sekas?

Grozījumi paredz vairākas civiltiesiskas un administratīvas sekas neatbilstības gadījumā. Pirmkārt, PLG, kurš neatbilst kritērijiem, nebūs tiesību tieši vai netieši kontrolēt likuma subjektu, izvirzīt, iecelt vai atcelt NILLTPFN likuma subjekta padomes locekļus, iecelt vai atcelt augstākās vadības vai citu tādu institūciju locekļus, kurām ir tiesības pārstāvēt NILLTPFN likuma subjektu. Lai balsstiesību ierobežojums būtu spēkā, jākonstatē tikai neatbilstība un nebūs nepieciešams uzraudzības un kontroles institūcijas konstatējums un attiecīgs lēmums.

Minēto ierobežojumu ievērošanu nodrošinātu pats NILLTPFN likuma subjekts – kapitālsabiedrība. Kapitālsabiedrības valdei būs pienākums nodrošināt, ka dalībnieks (akcionārs), kura balsstiesības ir ierobežotas, nepiedalās balsošanā un pārējie dalībnieki (akcionāri) ir informēti par piemērotajiem balsstiesību ierobežojumiem. Attiecīgi kapitālsabiedrības valdei būs katru reizi pirms dalībnieku vai akcionāru sapulces pienākums pārliecināties, ka PLG atbilst izvirzītajām prasībām. Lēmumus, kas pieņemti, izmantojot ierobežotās balsstiesības, varēs apstrīdēt tiesā.

Otrkārt, neatbilstības gadījumā uzraudzības un kontroles institūcija varēs uzdot NILLTPFN likuma subjekta PLG vai personai, ar kuras starpniecību PLG īsteno kontroli, noteiktā termiņā novērst konstatēto neatbilstību, tostarp atsavināt attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcijas. Ja neatbilstības nebūs novērstas gada laikā, PLG piederošās attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcijas uz likuma pamata bez atlīdzības iegūst NILLTPFN likuma subjekts – kapitālsabiedrība, kura iegūtās daļas vai akcijas gada laikā no to iegūšanas dienas atsavina un atsavināšanas darījuma summu, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atlīdzina daļu vai akciju sākotnējiem īpašniekiem.

Treškārt, neatbilstības gadījumā uzraudzības un kontroles iestāde varēs apturēt vai pārtraukt NILLTPFN likuma subjekta darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par NILLTPFN likuma subjekta norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, kā arī piemērot jebkuras citas NILLTPFN likumā paredzētās sankcijas.

Aktuālie problēmjautājumi

Jāatzīst, ka grozījumu projekts ir nepārdomāts un var radīt nopietnas sekas gan NILLTPF subjektiem, gan to darbiniekiem un sadarbības partneriem. Piemēram, ja NILLTPF likuma subjektam kapitālsabiedrībai ir tikai viens dalībnieks fiziska persona un šai personai nav nevainojama reputācija, tad nav, kas apstiprina kapitālsabiedrības gada pārskatu un attiecīgi to nevar iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat dalībnieks nevar nomainīt valdi, pat, ja kapitālsabiedrība palikusi bez valdes. Savukārt, ja valdes nav vairāk par trim mēnešiem, Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.

Šāds dalībnieks nevar arī pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības likvidāciju, jo vienīgā iespēja būs atsavināt kapitāldaļas. Turklāt arī atsavināšana varētu būt problemātiska, ja, piemēram, sabiedrībai nav valdes. Tāpat dalībnieks nevarēs atcelt kapitālsabiedrības valdi, pat, ja valde nodara kapitālsabiedrībai (t.sk. rīkojoties negodprātīgi) zaudējumus. Nevar arī izslēgt, ka kāds jaunajā regulējuma saskatīs iespēju arī sarežģītām reiderisma shēmām vai sabiedrībās, kurās ir vairāki dalībnieki, iespēju ļaunprātīgi ierobežot cita dalībnieka tiesības.

Reputācija ir mainīgs un relatīvs jēdziens. Vienu dienu tā ir nevainojama, bet otru (pamatoti vai nepamatoti) tā vairs nav. Būtisks ir jautājums, vai vispār ir iespējams atgūt nevainojamu reputāciju, ja reiz tā ir sabojāta. Ja teorētiski var, tad kā to izdarīt praktiski? Ja nevar, tad iecerētais regulējums rada vēl lielākas bažas.

Tāpat būtu vērtējams, vai tiešām nevainojama reputācijas prasība un pārējās prasības būtu attiecināmas uz pilnīgi visiem NILLTPFN likuma subjektiem fiziskām personām un juridisku personu PLG. Piemēram, vai nevainojama reputācija ir tiešām tik būtiska grāmatvedim, kurš kā pašnodarbinātais sniedz grāmatvedības pakalpojumus zemnieku saimniecībai.

Sodāmības kontekstā aktuāls ir jautājums, vai prasība attiecas tikai uz sodāmību tikai Latvijā vai jebkurā pasaules valstī. Kā zināms, atsevišķās valstīs kriminālsodi tiek izmantoti politisku mērķu sasniegšanai.

Šie ir tikai daži no problēmjautājumiem, kas rodas saistībā ar iecerēto regulējumu.

Grozījumu anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka noziedznieki un to līdzdalībnieki nevar kļūt vai būt par NILLTPFN likuma subjektu – juridisko personu un juridisko veidojumu – PLG (ar nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību) kā arī kļūt vai būt par NILLTPFN likuma subjektiem fiziskām personām. Ja tas tā tiešām ir, tad nav saprotams, kāpēc jāizvirza nevainojamas reputācijas prasība, kura ir daudz plašāka par sākotnēji pausto mērķi un kuru ir salīdzinoši viegli ietekmēt, grūti pārbaudīt un visticamāk neiespējami atjaunot.

Visticamāk, ka grozījumi panāks savu mērķi un personas ar apšaubāmu reputāciju (pamatoti vai nepamatoti) vairs nebūs NILLTPFN likuma subjekti vai to PLG (piemēram, samazinot kontroli zem 25% sliekšņa). Tikpat labi grozījumi var arī veicināt PLG slēpšanos.

Kā minēts, grozījumi tiek izskatīti steidzamības kārtā, tāpēc visiem, kurus tie skar, būtu pamats aktīvāk iesaistīties un izteikt savu viedokli. Ja grozījumi stāsies spēkā pašreizējā redakcijā, visiem NILLTPFN likuma subjektiem būtu iesakāms ne tikai novērtēt to PLG atbilstību prasībām, bet arī likuma subjektu dalībniekiem izvērtēt starp dalībniekiem pastāvošās tiesiskās attiecības, lai pēc iespējas mazinātu ar grozījumiem saistītos riskus.

Ieva Balcere

Advokātu biroja FORT vecākā juriste, sertificēta AML speciāliste