Image Image Image Image Image
Scroll to Top

To Top

11

10
2018

FORT Riga zvērināta advokāte sniedz komentārus par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL)

On 11, 10 2018 | No Comments | In Uncategorized | By Sandis Bertaitis

Saeima 4.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) kas tajā skaitā nosaka kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu līdz 0,07% dienā no kredīta summas jeb aptuveni 25% gadā.

2018.gada 11. oktobra Dienas Biznesa izdevumā FORT Riga biroja asociētā partnere, zvērināta advokāte Ramona Miglāne sniedza savu viedokli par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL). Ar rakstu var iepazīties šeit: www.db.lv

Ar FORT zvērinātas advokātes viedokli var iepazīties zemāk:

Neatbilstoši samērīguma principam

“Sasteigtais PTAL grozījumu likumprojekta pieņemšanas process pāris dienas pirms Saeimas 13. vēlēšanām, kā arī neiedziļināšanā nozari pārstāvošās asociācijas aicinājumos veikt nopietnu situācijas analīzi pirms tiek pieņemti grozījumi, kas var neatgriezeniski mainīt patērētāju kreditēšanas pieejamību Latvijā, neliecina par labas likumdošanas principa ievērošanu un nerada sabiedrības paļāvību tam, ka likumdošanas process ir vērsts uz taisnīguma sasniegšanu,” uzskata FORT zvērināta advokāte Ramona Miglāne. Kā norādījusi Satversmes tiesa, Saeima, īstenojot likumdošanas tiesības, bauda rīcības brīvību tiktāl, ciktāl netiek pārkāpti vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas. Demokrātiskā tiesiskā valstī procesam, kurā tiek pieņems tāds likums, kas ierobežo personas pamattiesības, vajadzētu sabiedrībā viest pārliecību, ka pieņemtais likums ir tiesisks un jāveidojas pārliecībai, ka likuma pieņemšanas gaitā nepieciešamība ierobežot kādas personas pamattiesības, šajā gadījumā – kredītdevēju tiesības uz īpašumu, bija rūpīgi izsvērta. Satversmes tiesa tā saucamajā “piespiedu nomas” lietā ir īpaši uzsvērusi, ka likumdevējam ir jāizvairās no tāda regulējuma pieņemšanas, kas vērsts tikai uz vienas puses (šajā gadījumā, patērētāju) interešu aizsardzību, skaidro Ramona Miglāne. Tādēļ, pēc Ramona Miglānes teiktā, likumdevējam būtu jānodrošina arī pienācīga analīze un pamatojums ierobežojumam. Viņa ar nožēlu pauž, ka šo grozījumu pieņemšanas gaita ir kārtējais piemērs, kas liecina, ka likumdevējs nebija veicis pienācīgu analīzi, piemēram, noskaidrojot grozījumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darbavietām kopumā. Tāpat netika veikts pienācīgs salīdzinājums ar regulējumu citās dalībvalstīs, kā rezultātā starp Baltijas valstīm Latvijā šobrīd ir noteiktas viszemākās procentu likmes. Ramona Miglāne atgādina, ka grozījumu projekts Saeimā tika iesniegts šā gada jūnija beigās un pieņemts jau pēc trīs vasaras mēnešiem, kas tik būtisku grozījumu pieņemšanai ir pārāk īss termiņš, līdz ar to sabiedrībā var rasties priekšstats, ka likumdošanas process var tikt izmantots savtīgos un populistiskos nolūkos, lai palielinātu reitingu pirms Saeimas vēlēšanām, kas šajā gadījumā likumprojekta autoram gan nav īstenojies.

Tāpat pieņemtie grozījumi var tikt vērtēti arī kā neatbilstoši samērīguma principam, uzskata Ramona Miglāne. Saeimai ir pienākums izvēlēties piemērotāko risinājumu, kas nodrošinās tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei, bet likumdevējs nevienā brīdī neizskatīja iespēju savu mērķi -sakārtot ātro kredītu nozari – sasniegt ar citiem alternatīviem un personas pamattiesību mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (piemēram, sakārtojot spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu). Tāpat, pēc viņas teiktā, likumdevējs nav ņēmis vērā, ka ierobežojumi attieksies ne tikai uz ātrajiem kredītiem, bet arī uz līzinga sabiedrībām, hipotekārajiem un citiem kreditētājiem, kurus nebūtu taisnīgi visus “iebāzt vienā maisā”.

Tāpēc Ramona Miglāne uzskata, ka uzņēmējiem ir pamats vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, lūdzot tiesu atzīt šos grozījumus par tādiem, kas nav pieņemti pienācīgā kārtībā, neatbilst samērīguma principam un līdz ar to ir atzīstami par Satversmei neatbilstošiem.