Image Image Image Image Image
Scroll to Top

To Top

19

09
2018

FORT juristi vērtē jaunā nebanku kreditēšanas procentu likmju ierobežojuma atbilstību tiesību principiem un Satversmei

On 19, 09 2018 | No Comments | In Uncategorized | By Sandis Bertaitis

2018. gada 12. septembra Dienas Biznesa izdevumā FORT Riga biroja juristi (vecākais jurists Edgars Turlajs un asociētā partnere, zv.advokāte Ramona Miglāne) sniedza savu viedokli par nebanku aizdevēju sektora regulējumu. Ar rakstu var iepazīties šeit: Dienas Bizness

Ar FORT juristu viedokli var iepazīties zemāk:

Pārkāpj likumu

Runājot par grozījumu likumisko aspektu, FORT Legal vecākais jurists Edgars Turlajs uzsver, ka, nosakot nesamērīgi zemas procentu likmes kredītiem, tiktu pārkāpts Satversmes 105. pants. Fort Legal asociētā partnere, zvērināta advokāte Ramona Miglāne skaidro, ka tiesību uz īpašumu ierobežošana sabiedrības interešu labā ir pieļaujama, taču jāizvērtē, vai minētais ierobežojums ir samērīgs un vai sabiedrības interešu aizsardzību nav bijis iespējams sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. “Publiskajā telpā neesmu redzējusi likumprojekta idejas autoru pamatojumu tam, kādas sabiedrības intereses šādā veidā tiks aizsargātas, kā kopumā šie grozījumi uzlabos Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju stāvokli un vai to nav iespējams panākt ar citiem, mazāk privātpersonu intereses ierobežojošiem līdzekļiem. Vai tāds procentu likmju ierobežojums, kas faktiski izskaudīs īstermiņa patēriņa kredītus, būtu vērtējams kā sabiedrības interešu aizsardzība? Vai viena veida pakalpojuma nepieejamībai būs pozitīva ietekme? Stipri apšaubu. Turklāt, jāņem vērā arī riski, kas saistīti ar ārvalstu investīciju aizsardzību attiecībā uz tām ārvalstu investīcijām, kas veiktas, paļaujoties uz esošo regulējumu līdz pārāk zemu procentu likmju noteikšanai,” saka eksperte.

Edgars Turlajs uzsver, ka no 105. panta izriet, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi tad, ja tiek ievērots samērīguma princips. Savukārt samērīgums ir ievērots tad, ja leģitīmo mērķu sasniegšanai nepastāv saudzējošāks līdzeklis. Satversmes tiesas praksē ir norādīts, ka likumdošanas varai ir pienākums pienācīgi izvērtēt alternatīvu līdzekļu esamību, kuri īpašuma tiesības aizskartu mazāk. Tāpēc Saeima nevar ignorēt to, ka normatīvais regulējums kopā ar citiem Saeimā šobrīd iesniegtajiem priekšlikumiem paredz virkni būtisku ierobežojumu patērētāju kreditēšanai, paredz augstas prasības maksātspējas vērtēšanai un paredz ievērojamus valsts nodevu maksājumus par speciālo licenci (atļauju), atzīmē eksperts. Taču, ja Saeima tomēr pieņems sasteigtus un populistiskus ierobežojumus procentu likmēm, neievērojot samērīguma principu, tas radīs priekšnosacījumus tam, lai Satversmes tiesai nāktos atzīt, ka nav izraudzīts saudzējošākais līdzeklis leģitīmo mērķu sasniegšanai, viņš piebilst.

Ramona Miglāne skaidro, ka bieža normatīvo aktu (tajā skaitā, procentu likmju ierobežojumu) grozīšana nenodrošina tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principa ievērošanu, kas arī neliecina par stabilu tiesisko vidi Latvijā un kopā ar citiem Latvijas reputācijai neglaimojošiem rādītājiem (piemēram, Moneyval ziņojumu) neveicina Latvijas valsts kā investīcijām labvēlīgas vides popularitāti.

Edgars Turlajs piebilst, ka procentu likmju mainīšanai nav jābūt pašmērķim, jo kreditēšanas tirgus konkurences apstākļos pakāpeniski “nonāk” pie arvien zemākām procentu likmēm. Turklāt arī dažādi ārējie apstākļi ietekmē procentu likmes apmēru, kuru kredīta devēji, var piedāvāt, piemēram, Latvijas kredītreitings, kredītiestāžu noteiktās komisijas ienākošajiem maksājumiem, izdevumi informācijas iegūšanai no kredītinformācijas birojiem un parādvēstures datubāzēm u.tml. Tāpēc daudz būtiskāka nozīme būtu jāpievērš maksātspējas izvērtēšanas procesam un sabiedrības izglītošanai par kredītiem (finanšu pratība), nevis procentu pārmērīgai ierobežošanai vai mainīšanai. Taču, ja procentu likmes vēlas mainīt, tad, iespējams, to var darīt līdzīgi kā Igaunijā, kur procentu likme tiek mainīta ik pēc 6 mēnešiem atbilstoši noteiktiem kritērijiem, iesaka eksperts. “Tirgus dalībniekus praktiski nekas nebaida tā, kā nenoteiktība normatīvajā regulējumā, vai Latvijas gadījumā drīzāk – neprognozējamība. Kad pāris mēnešos, jo īpaši pirmsvēlēšanu laikā, viss var tikt pagriezts par 180 grādiem. Likumdevējam nevajadzētu arī aizmirst, ka kredītu devēji savas darbības nodrošināšanai piesaista ārējo finansējumu un viņiem ir jāpilda savas saistības pret finansējuma devējiem, kā arī šī nozare nodarbina arvien vairāk darbiniekus, jo patērētāju kreditēšana tiek veikta ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs”, skaidro E. Turlajs. Viņš atzīmē, ka Satversmes tiesa ir pateikusi, ka atbilstoši tiesiskās paļāvības principam persona var paļauties uz normatīvā regulējuma pastāvību un nemainīgumu, turklāt personai jāvar droši plānot sava nākotne saistībā ar tiesībām, ko normatīvais regulējums viņām piešķīris. Taču tas nenozīmē, ka likumdošanas vara nevar grozīt pastāvošo regulējumu. Tas var tikt darīts, taču izmaiņu gadījumā ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp iepriekšminēto personas paļāvību un leģitīmajām interesēm, kuru dēļ regulējums tiek mainīts. Ja nepieciešams, ir jāparedz saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu. Līdz ar to gadījumā, ja Saeima nobalsos par ātru un būtisku procentu likmju samazinājumu, tad konstitucionālās sūdzības gadījumā Satversme tiesa vērtēs ne tikai Satversmes 105. panta pārkāpuma esamību, bet arī to, vai ierobežojums atbilst Satversmes 1. pantam, no kura atvasināms tiesiskās paļāvības princips, prognozē eksperts.